autumn talks

It is easy to walk out of somebody's life, easier than to walk in. I think that is one of my biggest fears of all. Knowing that someone who you give your trust to could at one point decide that he's tired of you. It has happened before, and there is no chance for me to know that it will not happen anymore. And at the same point I can't avoid people all my life, sooner or later I will have to let someone inside. 

we all got the love

Me and my sister like to have our sleepy morning talks. Most of the times we talk about some lame stuff. Today out theme was "What love looks like?" We didn't talk about it as a feeling, we decided to make it imaginary. So the first creature that comes into our mind is love that we give to our closest people.

Mine was the Apidose from Doctor Who. 

Conclusion: All of the closest people are bigger or fatter than I am, while I'm small and thin. So it means that I just give all my love (apidose) to people and don't leave much to myself. 

For my sister it was white kitty.

Conclusion: Her love is very pure and fluffly. But it's still very small so it takes more than it can give to people around. It has some character too, but still lovable.

What your love looks like? What creature, color, character does it have? First one that pops into your mind, no need to overthink it. 

magical

Kā porcelāna lellītes mēs savos paredzētajos plauktos pavadam dienas. Nekustīgi mēs raugāmies tālumā, un spēlējam sev piešķirtās lomas. Bet tad, kad palēnām sāk aust tumsa, un mūsu īpašnieki dodas pie miera, mēs uzplaukstam smaidos. Mēs novelkam savas smiekļīgi neīstās kleitas. No plauktiem mēs rāpjamies ārā, un dodamies redzēt to, ko vēl neesam redzējusi. Mēs smaidam, dejojam un dziedam. Mēs kļūstam par dzīvām dvēselēm, kurām pēc mazsvarīgo lomu izpildīšanas nepieciešama atpūta. Tā katru nakti mēs klejojam, spēlējamies un priecājamies, lai atgūtu nokavēto. Un katru rītu ar dziļu nopūtu mēs dodamies atpakaļ savos plauktos, kuros ar stiklainajām acīm mēs pavadītu dienas. Un, ja kādu rītu plauktā trūkst kāda porcelāna lellīte, tas nenozīmē, ka viņa ir pazudusi. Tas nozīmē, ka viņa vēlas atgūt savu brīvību un vairs neatgriezties plauktā, kura mēs visi pavadam ikdienu.

I need my "semba fix"

few of my favorites

"It’s beautiful when you find someone that is in love with your mind. Someone that wants to undress your conscience and make love to your thoughts. Someone that wants to watch you slowly take down all the walls you’ve built up around your mind and let them inside."

----------

 “At the kiss I felt something melting inside me that hurt in an exquisite way. All my longings, all my dreams and sweet anguish, All the secrets that slept deep within me came awake, Everything was transformed and enchanted, everything made sense.”

----------

We were the people who were not in the papers. We lived in the blank white spaces at the edges of print. It gave us more freedom. We lived in the gaps between the stories. 

 

choice without a reason

Manā prātā nemitīgi jaucas jautājumi bez atbildēm. Atbildes bez jautājumiem. Un kādu dienu, kad mums apniks runāties, kurš būs pirmais, kas aizies. Es kliegšu bez skaņas, jo tāpat tā būs tā pati kļūda, kas iepriekš. Vai mēs spēsim mainīt viens otru? Vai pēc šīm bezmiega naktīm, kuras būsim pavadījuši raugoties rudens apmākušajās debesīs, mēs zināsim, kur mēs aizgājām pa kreisi? Es skaitu skaitļus, burtus, zīmes. Vai tad, kad es salikšu tos kopā,  spēšu saprast vismaz sevi? Un manas acis ik pa laikam nozūd tālumā, kur pāri nenožuvušās krāsas kārtai tiek pārkrāsots pāri no jauna. Krāsu sajaukumā, vairs neviens nevienu nespēj saprast, kas ir pareizi un kas nē. Kas ir mūsu radītais haoss, un vai tas maz var būt kārtība? Es vienmēr atstāju nelielu vēdlodziņu vaļā, pa kuru jebkurš svešinieks var ierāpties iekšā. Un jebkurš var izvēlēties vai mēģināt, vai atkal uzbūvēt vēl vienas liekas durvis. Daži izvēlas neatvērt šīs durvis un nelaist nevienu iekšā. Un sev nezinot viņi rada haosu, tur kur iepriekš bija kārtība. Viņi rada jautājumus bez atbildēm un atbildes bez jautājumiem. Tad pāri naksnīgajiem pilsētas jumtiem un aizlijušām ielām slīd tikai klusums, kas brīnās: „Kas mēs esam? Kas mēs būsim?”

I think I have too much free time

If someone is incredibly bored or not in a good mood, then this should make it better :)

At first we can loose all the useless stress:

Bubbles

Then for a moment we can do nothing at all (don't cheat):
How to do nothing

When I'm bored I get hungry:

Beans 

Now let's check how much we weight (you can cheat here):

Weight in things 

 Some workout for those who feel a little bit fat:

Workout 

Have a nice day! :)

Mhmm, that yellow dress. And I think Amneris has perfect hands.

tell me where I am

Mēs spēlējām spēles, un tad es varbūt noguru, varbūt es zaudēju. Es nezinu kā tad īsti bija, bet redzot tavu skatienu, acīmredzot tas ir viss. Palikušas atmiņas par kurām es vēljoprojām smaidu. Tavu sirdspukstu skaņas, tavs noslēpumainais skatiens. Cik smieklīgi, ka es vēljoprojām nezinu tavu acu krāsu. Vai jau kopš pirmās dienas, kad iepazināmies mēs nebijām pieraduši spēlēt spēles, vai tad mēs nezinājām, ka nekā nebūs. Un šodien, kad neprāts ir beidzies, es esmu pārliecināta, ka šeit vairs nav vietas meliem. Tikai tam, kas es patiesībā esmu. Tam, ka tu patiesībā nekad nezināji, kas es esmu. Būs kāds cits kuram spēles jau apnikušas, cits kura sirdspukstos klausīšos. Un ar laiku arī tu pieradīsi pie tā, ka nebūs vairs šī bezgalīgā monopola. Un ar laiku tu aiziesi no maniem sapņiem, atstāsi vietu kādam citam, kurš mani turēs tikpat cieši un pasargās. Mēs spēlējām spēles, viens no mums nogura, viens no mums zaudēja.

I could go higher

Kā lai es pasmeļu pasauli savās mazajās saujiņās? Kā lai es iemācos atteikt, ja tik ļoti baidos kādu aizvainot? Tas varbūt mans bērnišķīgums, kas mani tādu atstājis, bet kāda gan tam vaina. Vai mēs visi dziļi sirdī neilgojamies pēc bērnības un laika, kad bija vienkāršāk? Lai arī dzīves ceļi mūs izvadā cauri vilšanās ērkšķiem, vai tas mums aizliedz pa retam naivi kādam uzticēties? Un pat, ja atkal mēs nonāksim pie ērkšķiem vai uz mirkli mums nebūs piederējušas rozes? 

Pasmeliet pasauli savās saujās, tās jums lielākas nekā man.

you and I

One day you and I. We will fly so high. I'm loosing my shy and fear, to ask you for a dance. We both will share this feeling and dance till the first sunlight. We will dance, feel and dance. Perfect for each other, feeling into deepest parts of our souls. We'll feel like we're the only ones here tonight.  Perfect in our own ways. Together we'll accidentally break the world. One day you and I.