Ja Tevis nav, tad arī manis nav

Ezītis teica Lācītim:
Ezītis — Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram!
Lācītis pamāja ar galvu.
Ezītis — Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav ar ko parunāt!
Lācītis — Bet kur tu esi?
Ezītis — Manis nav.
Lācītis — Tā nemēdz būt.!
Ezītis — Es arī tā domāju,..
Ezītis — ..bet pēkšņi manis pavisam nav. Tu esi viens. Nu ko tu darīsi?
Lācītis — Iešu pie tevis.!
Ezītis — Nu muļķīts! Manis taču nav.!
Lācītis — Tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi.
Ezītis — Arī pie upes manis nav.!
Lācītis — Tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies. Es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!
Ezītis — Nē.! Manis ne drusciņas nav. Saproti?
Lācītis — Ko tu man piesējies? - sadusmojās Lāčuks - Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati?

(copy +paste)

Es tevi meklēšu

Pat tur kur tu nevari būt

Meklēšu un nepadošos

Zinu ka kaut kur

Uz pasaules šīs arī tu mani meklē

Meklēšu sīkās spraugās

Lielās aizās

Alās

Un mākoņos

Un reiz 

Abi mēs satiksimies

Atraduši viens otru

Meklējot kaut vai visu mūžu