27.04.12

19.04.12

viss vienkāršais izrādās sarežģīts

Tas būtu vienkārši, ja viss notiktu tā kā vēlos es. Kaut kas nebūtu kārtībā, ja atkal viss nebūtu sagājis greizi. Liekas, ir lietas kuras varu noslēpt un ielikt sava prāta arhīvā, aizmirst. Līdz mirklim, kad negaidīti pienāk diena, kad viss slēptais pēkšni sagrūs pār tevi. Un tad es nezinu kā to visu atrisināt. Tad ir jāstāsta jauni meli, un tad, kad atkal būs labi arī tie nāks gaismā. Ja es turpināšu savus melus pārklāt ar meliem, cik ilgam laikam ir jāpaiet līdz manai izdomai aptrūksies melu. Bet varbūt vienreiz man vajadzētu pateikt visu kā ir, un neradīt problēmas sev. Tas būtu pārāk vienkārši, ne?
Vai tiešām nav neviena, kas mani izvilks no šī neprāta? Kad pienāks diena, kurā es varēšu mierīgi uzelpot un vairs nedomāt kā atrisināt sevis pašas radītās problēmas?


Ja vien man piederētu Reset poga.

15.04.12

hard to move on

Tu turpini dzīvot, bet es. Es vēljoprojām ceru, ka spēšu pagriezt laiku atpakaļ. Katru dienu man tevis pietrūkst un tavs smaids manā atmiņā pamazām izdziest. Man trūkst mūsu bezrūpīgo nakšu. Laiks, kad neskatoties uz nogurumu mēs maldījamies pa skaistajām Londonas ielām, smējāmies un vērojām pirmos saules starus. Man trūkst tavu pieskārienu un skūpstu. Man liekas, ka ar tevi es atļāvos būt es pati. Dažbrīd liekas, ka es spētu atdot visu, lai tikai būtu atkal pie tevis. Tagad jau ir par vēlu, lai nožēlotu kļūdas. Mēs dzīvojam savas dzīves. Tikai tu  varēji turpināt, man bija jāsāk no jauna.