Viss ko es stāstu...

Klusumam vairs nav nozīmes, to ir aizstājusi mūzika. Dienasgaisma iespīd pa nelielo vēdlodziņu. Tumsai vairs nav nozīmes to ir aizstājusi saule. Vēl ir šie bezjēdzīgi, murgainie sapņi. Es varētu jums bezmaksas tos atdot, lai tikai man būtu naktsmiers. Un vecais dzegužpulkstenis, kuru jau sen vajadzēja izmest vai pat sadauzīt. Rotaļu lācis, kas gaida, kad atkal paņemšu to rokās, bet es vairs neesmu mazs bērns, šoreiz neesmu. Svešas smaržas manā mīļākajā kleitā, vairs nešķiet, ka tā ir mana, tomēr tā glabā sevī to vienu vakaru. Pazudusī čība jau nedēļu zem gultas snauduļo. Pustukša vai puspilna medus burka uz galda, tikai nesakiet to Pūkam. Tējas krūze ar atdzisušu tēju bez cukura man acu priekšā uz nekārtīgā galda stāv. Atvērtais skapis un vientuļā kurpe pie tā. Vārdi, kuros nekad nav patiesības, tikai balti meli. 

Ja to visu pazaudētu , nekā vairs nebūtu. Nebūtu nekā, kas pateiktu, ka es šeit biju. Nebūtu nekā, kas pateiktu, kas es esmu.

something is wrong or everything is right

I close my eyes now and then

I wear some fashioned heels

Want to know how it feels

I made a wish like that

But this time I can't

You make me move my feet

I have to say yes

As you walk in my dreams

So proudly like you own them

I'm not sure I want to go that far

Don't want to shut down another star

My brain is playing games with me

I don't even want to know how

Want to open my eyes as a cure

Loose the picture of you

try to fix me

Vēl tikai mazliet

Ļaujiet man paspēlēties ar savu dzīvi. Es nedomāju ar to riskēt, spēlētoties ar nāvi. Es vēlos izvēlēties pa kuru ceļu iet. Pat ja man dzīve piedāvā šo jauko lielceļu, līdzeno, viegli pārvaramo, es iešu pa mazo taciņu, ar bedrēm, nezālēm un neskaitāmiem līkumiem. Es tikai nedaudz vēlos visu sarežģīt. Vēlos noiet to ceļu, kuram visapkārt skaistāki skati, kaut arī pats gājiens būs smags, pat ja savas kājas savainošu. Lielceļš - tas ir akmens, baltas līnijas, mājas ceļa malā - tā nav pasaule, ko vēlos redzēt, manās acīs tam nozīmes nav. Ļaujiet man iet pa taciņu - pa ceļam baltus ziedus saplūkt, redzēt taureņus dejojot, nogaršot kādu ābolu no vientuļās ābeles. Man nevajag to vienkāršāko, nevajag to ko citi jau izmēģinājuši. Man vajag to interesantāko, to kas man ko jaunu iemācīs, pat ja šis ceļš nav tas ko citi ietu, pat ja tas ir pārāk bīstams. Pat ja es apmaldīšos, ļaujiet - mums visiem jāatrod savs īpašais ceļš mājup. Es nebaidos ne no vilkiem, kas mani klusi vēros, ne no pērkona negaisa, kas pār mani krusu gāzīs. Neieslodziet mani šajā ziepju burbulī. Atstājiet manī vēl nedaudz šī prieka, šo skaisto un vienlaikus bīstamo, jo manās acīs tas ir visdārgākais.

book

Tikai grāmata ir delikāta. Izņēmi no plaukta. Pašķirstīji. Noliki. Tajā nav bezkaunības. Tā neiebrāžas tevī iekšā... Stāv uz plauktiņa, klusē, gaida, kad to paņems siltajās rokās. Tad tā atklāsies. Ja vien ar cilvēkiem tā būtu. Daudz mēs esam. Visus nepašķirstīsi. Pat vienu ne. Pat savējo. Pat sevi.

(copy_paste)