30.01.11

he said he would never leave

Atmiņu uzplaiksnījumi, nelieli smaržu un domu pavedieni, fragmenti, kas parādās un atkal pazūd. Atceros sava tēva skūšanās krēma aromātu, cik man tas likās īpašs. Atceros savus draugus ar kuriem veicu nedarbus, kāpu kokos un lauzu visu ko varēju salauzt, cik jautri tas likās. Atceros bērnības mīļāko lācīti, es nekad to neizlaidu no rokām, nekad nepametu vienu, - tas bija mans labākais draugs. Atceros savu pirmo suni, kurš pēc mammas stāstītā esot bijis ļoti nikns, bet man nekad pāri nedarīja. Parasti pēc nedarbu veikšanas devos slēpties pie viņa, jo tas bija mans pirmais sargātājs. Atceros savus smieklus - tie bija tik patiesi, skaisti un skaļi, tie piešķīra man īpašu, vieglprātīgu raksturu. Es atceros bērnību, kurā ik katrs mans solis likās brīnuma un prieka pilns, kur itin viss likās kā jauns atklājums. Bet laiki sāka mainīties. Ar laiku viss pamazām pazūd, atmiņas, tēli, smaržas, ir palikuši vien neskaidri domu mākoņi, kuri dod ieskatu tikai nelielā pagātnes daļā. Ar laiku ģimenes izjūk un vienīgais, kam tu vari uzticēties esi tu pats, draugi mainās un pazūd, rotaļlietas klusi sēž plauktā zem putekļu kārtas, mājdzīvnieki nomirst un to vietā nāk citi. Un smiekli nekad vairs nebūs tādi kādi tie bija. Tie nekad vairs nebūs tik patiesi, tie nekad vairs neizrādīs manu vieglprātīgo raksturu. Smiekli mani vairs nesilda un tie nešķiet tik aizraujoši, nekas vairs arī neliekas smieklu vērts. Tikai klusi uzsmaidu, aizmirstot par savu bērnišķīgo prieku, kas vēl aizvien manī snauduļo, un varbūt reiz modīsies. Šīs atmiņas tikai atgādina to kā man pietrūkst visvairāk - es, ne jau neīstā, bet tā īstā es, kas smējās, kas sapņoja, kas zināja, ka vienmēr viss ir labi. Kā gribētos atkal kā bērnībā apsēsties uz grīdas, paņemt rokās savu rotaļu lācīti un, spēlējoties ar to, dungot dziesmiņu par lāci, kas devās uz mežu, zinot, ka ir kāds, kas tevi sargā.

23.01.11

feeling in my mind

Kailums, klusums, tuksnesis. Kur gan viss ir palicis? Kur tas viss ir pazudis? Ne ūdens lāse, ne dzīvības stara. Smilšu putekļi, karsta saule svelmē. Ne paša mazākā mākonīša. Reiz tā bija pludmale, bet tagad. Kas ir palicis tagad. Vientulība plaisas, tuksnesis. Kur es eju? Tam nav ne gala, ne malas. Pat maitas putni mani pametuši vienu. Es pat priecātos par plēsoņu kādu, bet, nē, šeit nekā nav. Tukšums, klusums, tuksnesis. Viss ko spēju ir aizvērt acis. Lēni noslīgstu smiltīs. Bez bailēm, bez sāpēm, tikai no noguruma. Nogurusi meklēt to kas pazudis. Guļu svelmainā saulē. Vienaldzība, slāpes, tuksnesis. Es lēnām cenšos sakopot domas, saprast ko daru. Es nenožēloju neko. Viss ko esmu atstājusi vakardienā, bija tā vērts manai rītdienai. Tuksnesis, kluss, pat nedaudz skumjš. Iezogas pirmā vēja plūsma, beidzot. Tā vieglāk. Tā tuksnesis lēnām pārvērtīsies par oāzi. Plaisas sadzīs, klusums pazudīs. Tuksnesis atdzīvosies.

15.01.11

...

Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem – un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.
 
(copy-paste)


07.01.11

close your eyes and never regret things that you are about to do

I have a strange desire inside me
A fire within me
And I hear a voice in my heart
Under these winter clouds
Neverendless falling snowflakes
I will dance with you all night long
World maybe is not fair
But this pain we must share
Sweetest song come out of old piano
I never played this song
I never dared to stop the rain
I will fall over and over again
Feeling like a fool right next to you
Thinking you're a little bit insane
But no matter what
We will dance - just like that
You will keep my fire light
Voice in my heart so loud
My strange desire to close my eyes
And kiss you