Klusumam vairs nav nozīmes, to ir aizstājusi mūzika. Dienasgaisma iespīd pa nelielo vēdlodziņu. Tumsai vairs nav nozīmes to ir aizstājusi saule. Vēl ir šie bezjēdzīgi, murgainie sapņi. Es varētu jums bezmaksas tos atdot, lai tikai man būtu naktsmiers. Un vecais dzegužpulkstenis, kuru jau sen vajadzēja izmest vai pat sadauzīt. Rotaļu lācis, kas gaida, kad atkal paņemšu to rokās, bet es vairs neesmu mazs bērns, šoreiz neesmu. Svešas smaržas manā mīļākajā kleitā, vairs nešķiet, ka tā ir mana, tomēr tā glabā sevī to vienu vakaru. Pazudusī čība jau nedēļu zem gultas snauduļo. Pustukša vai puspilna medus burka uz galda, tikai nesakiet to Pūkam. Tējas krūze ar atdzisušu tēju bez cukura man acu priekšā uz nekārtīgā galda stāv. Atvērtais skapis un vientuļā kurpe pie tā. Vārdi, kuros nekad nav patiesības, tikai balti meli.
Ja to visu pazaudētu , nekā vairs nebūtu. Nebūtu nekā, kas pateiktu, ka es šeit biju. Nebūtu nekā, kas pateiktu, kas es esmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru