"Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kapēc šovakar klusē tu?"
Ir nedaudz par vēlu, lai jautātu, par vēlu, lai atbildētu.
Varbūt vēl nav par vēlu, salasīt spoguļa lauskas. Pirmām kārtām man nemaz nevajadzēja saplēst to. Tas tikai rādīja patiesību, to kuru pašlaik es cenšos atrast. Tas rādīja patiesību, kurai es nevēlējos ticēt, bet es noticētu tagad. Skaidri zinu, ka nespēšu to salikt kopā tādu kā tas bija, bet es varu censties. Ceru, ka tad tas atkal man stāstīs patiesus stāstus par mani. Es zinu, ka salīmēšu spoguļa lauskas, varbūt ne šodien, varbūt ne rīt, bet kādu dienu, kad man to visvairāk vajadzēs.
"Spogulīt, spogulīt, saki man tā, kad būs tā īstā diena?"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru