Tu turpini dzīvot, bet es. Es vēljoprojām ceru, ka spēšu pagriezt laiku atpakaļ. Katru dienu man tevis pietrūkst un tavs smaids manā atmiņā pamazām izdziest. Man trūkst mūsu bezrūpīgo nakšu. Laiks, kad neskatoties uz nogurumu mēs maldījamies pa skaistajām Londonas ielām, smējāmies un vērojām pirmos saules starus. Man trūkst tavu pieskārienu un skūpstu. Man liekas, ka ar tevi es atļāvos būt es pati. Dažbrīd liekas, ka es spētu atdot visu, lai tikai būtu atkal pie tevis. Tagad jau ir par vēlu, lai nožēlotu kļūdas. Mēs dzīvojam savas dzīves. Tikai tu varēji turpināt, man bija jāsāk no jauna.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru