Tu viegli noglāstīji mani, un kā bērnam man pietika ar to. Tavs pieskāriens bija kārtējais sapnis. Iekāres pilnām acīm es tev viegli uzmaidīju, bet kā lai es zinu vai tā ir iekāre vai mans vājprāts. Klusi vēlos kaut tu piekļautu mani sev tuvāk, tad klusi es ievilkšu tavu pasakaino smaržu, un atcerēšos to līdz rītdienai. Lai kur mēs arī šobrīd būtu, tas ir viss ko es spēju atcerēties. Pirmie tavi vārdi man un neliels prieks drūmajā ziemas vakarā. Tev nezinot tu esi man devis iedvesmu. iedvesmu pārrakstīt visu ko esmu rakstījusi. Tad atceroties visu to kas bijis un vēl būs es mierīgi uzsmaidu, jo zinu, ka gan jau kādu dienu tu šo zīmīti izlasīsi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru