Es saņemu savus spēkus, lai dotos cauri zālei pie tevis. Uzmaidītu un lūgtu uz deju. Un tad uz mirkli es pazūdu dziļā atvarā, vienā dejā. Vienu mirkli mēs piederam viens otram, neviens nespēj mums atņemt šo mirkli. Tie ir sapņi, kas uz šīs deju grīdas par īstenību pārtop, tie ir vārdi kurus mums vajag izdejot. Un pat kad pēc mirkļa es atgriezīšos realitātē, tu būsi palicis kā nemirstīgs sapnis, kas ik katru nakti no jauna mani spārnos cels, un no murgiem mani glābs. Deja ir maģiska brīvība, bet tikai uz vienu mirkli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru