Kārtējais haoss un pārspīlētā, prātam neaptveramā nekārtība, kas rada netipiski drošu sajūtu. Cauri tam visam es cenšos izsprausties, cerot nepaklupt aiz kāda pamestā domu grauda. Ko gan mēs darīsim, ja es nespēšu atrast pati savu saprātu, vai vēl trakāk būs, ja es viņu šeit pazaudēšu. Es esmu pārliecināta, ka es zinu, ko es vēlos, tikai nespēju to atrast. Lai gan ir iespējams, ka tas atrodas man acu priekšā un es vienkārši esmu par aklu, lai pamanītu. Man ir labi, tapēc es baidos, ka ja es mainīšu kaut sīkāko detaļu, tad viss sabruks. Pēc sabrukuma haoss kļūst par lielāku haosu, un zinot sevi tas ik dienu kļūtu haotiskāks un haotiskāks, līdz kādu dienu es atkal būšu aprakta neprātā. Mēs jau lieliski zinam kā tas beigsies, jāmācas no kļūdām. Haoss nēsā līdzi savu daļu neprāta, es tikai nezinu vai tam ļauties, vai aizstāt to ar uzmācīgo saprātu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru