Viņi teica aizver acis, nebaidies. Tad viņi palaida rokas un ļāva man nokrist. Un kā lai, kā, lai tagad zinu, ka tu mani vairs vaļā nelaidīsi. Man likās, ka draudzība nav salaužama, un kopā virsotnes būs ātrāk sasniedzamas. Baltās kaijas mani brīdināja, bet to kliedzienus pārspēja. viltus smiekli. Un tad viņu veltītie vārdi man dzēla kā miljoniem bišu. Kā lai es zinu, ka šoreiz tu mani slazdā nevedīsi. Es vēlētos uzticēties un klusi iemīlēties, bet vai ir vērts. Draudzība ir laužama un augstākās visotnes nesasniedzamas. Bišu dzēlieni vienmēr būs vissāpīgākie un tomēr tavi lauztie solījumi sāpēs vēl vairāk. Un kā, lai es tagad zinu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru