Kā lai es pasmeļu pasauli savās mazajās saujiņās? Kā lai es iemācos atteikt, ja tik ļoti baidos kādu aizvainot? Tas varbūt mans bērnišķīgums, kas mani tādu atstājis, bet kāda gan tam vaina. Vai mēs visi dziļi sirdī neilgojamies pēc bērnības un laika, kad bija vienkāršāk? Lai arī dzīves ceļi mūs izvadā cauri vilšanās ērkšķiem, vai tas mums aizliedz pa retam naivi kādam uzticēties? Un pat, ja atkal mēs nonāksim pie ērkšķiem vai uz mirkli mums nebūs piederējušas rozes?
Pasmeliet pasauli savās saujās, tās jums lielākas nekā man.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru